Notika 2011.gada 18.jūnijā,
Rumšiškē
Lai gan pirmsjāņu laiks ir vienmēr ļoti aizņemts laiks, tomēr dodos uz šiem svētkiem Lietuvā. Tam pamatā ir vairāki iemesli:
1) vēlme iepazīties ar šādu svētku organizāciju, jo Latvijā šādi svētki ir tikai idejas līmenī;
2) dotais solījums saviem Lietuvas pirts skolniekiem, būt klāt šajos svētkos. Dažu iemeslu dēļ viņiem tas šoreiz bija morāli vajadzīgs;
3) iespēja tikties ar dažādu valstu pirtniekiem un apmainīties zināšanām;
4) iespēja labi atpūsties labu cilvēku kompānijā.
Uz svētku norises vietu dodamies jau piektdienas pēcpusdienā. Rumšiške ir neliela pilsētiņa 30km aiz Kauņas. Pie tās atrodas Lietuvas tautas brīvdabas muzejs. Šis muzejs ir viens no lielākajiem (195 ha) brīvdabas muzejiem Eiropā. Lietuvas pirts draugu biedrība ir atradusi kopīgu valodu ar muzeja vadību uz abpusēji izdevīgiem noteikumiem un muzeja teritorijā ar saviem spēkiem un sponsoru atbalstu ir restaurējuši vienu no muzeja ēkām un izveidojuši savu pirti. Pamatā šī pirts kalpo pirts draugu vajadzībām. Pērtuves izmēri ir ļoti pieklājīgi – pēc lietuviešu nostāstiem tajā vienlaicīgi var varot sasēsties kā zvirbuļi 48 pirtsmīļi. Pērtuvē ļoti patīkamu garu dod divas lielas periodiskas darbības krāsnis.
Lietuva mūs sagaida ar lietu. Muzejā mūs priecīgi sagaida {irts draugu biedri. Notiek intensīva gatavošanās nākošās dienas pasākumam. Ļoti patīkami pārsteidza viņu darbošanās. Pirmkārt, muzejā bija praktiski visi biedrības biedri. Otrkārt, katrs zināja, kas viņam jādara un godprātīgi to darīja. Kā sapratu, tad katrs savus pienākumus kopējā darbā bija uzņēmies pilnīgi brīvprātīgi un ar savu ideju. Biedrības vadītājam Epidinsam Žukavskim neviens nebija jālūdzas, jāpierunā. Ņemot vērā savu Latvijas pieredzi, unikāla situācija. Pie mums daudzi būtu speciāli jālūdzas, jāpierunā. Pieraduši iesaistes uz visu gatavu.
Kad darbi daudz maz apdarīti, dodamies kopā ar Lietuviešiem un Krievijas pirtniekiem relaksēties pirts karstumā. Tā varbūt ir labākā svētku daļa, jo pirtnieki var padomāt un palutināt sevi, jo nākošā diena būs jāvelta citiem. Nākošais rīts ataust jauks. Notiek pēdējie iekārtošanās darbi. Parādās arī pirmie tirgotāji – neatņemama dažādu pasākumu sastāvdaļa. Gods un slava organizatoriem, tirgotāju cunfti pārstāvēja tikai tādi, kuru piedāvājums bija saistībā ar pirti. Pie tam tas bija pietiekami interesanti. Pirts svētki bija organizēti ar norisēm dažādos punktos. Par it kā centrālo norises vietu bija izvēlēts tā sauktais šķūnis – teātris. Tā bija lielā šķūnī ierīkota konferenču zāle. Šeit notika oficiālā pasākuma atklāšana un vesela rinda visdažādāko lekciju, saistībā ar pirti. Gan docenta Arunas Vaicekovska lekcija par pirts nozīmi Lietuviešu tradīcijās, gan doktora Bernda Glikas lekcija par pirts izcelsmi un pirts lietu nosaukumiem, un daudzas citas līdzīgas. Dienas pirmajā pusē pamatā Lietuvas pārstāvju uzstāšanās, otrajā ārzemju viesu – pamatā latviešu. Mēs latvieši bijām kuplākā delegācija, apmēram 40 cilvēki. Tādēļ arī mūsu delegācijai bija izdalīta arī atsevišķa vieta savu prasmju demonstrēšanai. Ar saviem stāstījumiem klausītājus priecēja Juris Kraucis, Romualds Lamsters, Georgs Celitāns un citi. Ļoti kolorīta mūsu pulkā bija Anita Reščenko, kura apkārtējos piesaistīja ar darbu ar koka ripām, augiem un dažādām citām lietām. Ļoti kolorīts bija arī alķīmiķu pāris no Rīgas farmācijas muzeja.
Lielajā pirtī interesenti visu svētku laiku varēja saņemt pērienu no profesionāliem pirtniekiem. Svētkos piedalījās arī vesela rinda veiksmīgākas vai mazāk veiksmīgas mobilās pirtis. Par vienām no veiksmīgākām uzskatu Krievijas firmas „Mobil” saliekamās pirtiņas, kuras viegli ielikt bagāžniekā. Bija arī nesekmīgāks eksperiments ar tā saukto 100-vietīgo pirti. Pēc būtības kā mūsu „zaķīšu” pirts – akmeņu krāvums, uz kura uzliek lielu telti. Lietuvieši bija sarūpējuši pamatīgu 10 t akmeņu krāvumu, kuru sāka kurināt jau iepriekšējā vakarā. Pēc mana vērtējuma viņš bija uz pusi par mazu un mazliet nepareizi sakrauts. Tā izrādījās patiesība. Krāvums nespēja pilnībā nodrošināt pietiekamu karstumu lielajā teltī. Svētku laikā darbojās gan masāžas teltis, gan pirts maģijas telts, gan daudz citu interesantu vietu. Visi tika cienāti ar dažādām pirts tējām un kvasiem. Notika arī dažādi pieredzējušu pirtnieku paraugdemonstrējumi. Svētku ietvaros notika arī pirts slotu siešanas konkurss. Ar gandarījumu jāatzīmē, ka kategorijā „Oriģinālākā pirts slota” par Lietuvas čempioni tika atzīta mūsu Daiga Liepa.
Mazliet jauko noskaņu pabojāja lietus, bet ko var gribēt Jāņu laiks. Kopumā svētkus var uzskatīt par izdevušiem, jo galvenais tika sasniegts – informācija cilvēkiem par pirts iespējām, pirts kultūru, iespējām apgūt pirts zinības, kā arī laba atpūta.
Jaroslavs ceļ Mobilo pirti:
Lietuvas pirts draugu pirts krāsnis:
Tā kuras 100-vietīgās pirts krāsns:
Akmens labirints enerģiju uzņemšanai:
Mobilās pirts krāsns:
Mobilās pirts iekšiene:
Vēl vienas mobilās pirts iekšiene:
Bungas pirts rituāliem:
Skats uz svētku norises vietu:
Pirts maģijas telts:
Pirts tējas katls:
Daļa Latvijas delegācijas:
Slotu pārdošana:
Šķūnis – teātris:
Cepuru veidošana:
Daiga – Lietuvas čempione slotiņu siešanā:
Farmācijas muzeja alķīmiķi:
Mūsu kolorītā Anita:
Kolorītā 100-vietīgā pirts:
Atklāšanas ceremonijas bundzinieki:
Slotas sien arī tā:
Ziedonis