Pavasara beigas un vasaras sākums ir laiks, kad īstajiem pirts mīļiem un pirts iespēju pazinējiem jāsāk domāt par galvenā pirts arsenāla – slotiņu gatavošanu nākamajai rudens – ziemas sezonai. Pēc šiem vārdiem būs cilvēki, kuri teiks: „Kas te daudz ko domāt bērzu un ozolu ap Jāņu laiku sagriezt un viss”. Tie ir cilvēki, kuri nav iepazinuši plašās augu valsts iespējas. Tie, kuri šīs iespējas ir iepazinuši, būs jau domīgāki. Kur to visu ņemt, žāvēt un glabāt? Tiem, kuri nepazīst, bet grib iepazīt augu valsts iespējas, šis ir tas laiks, kad visu to var pirtī izmēģināt svaigā veidā un tad pieņemt lēmumu, ko gatavot ziemas sezonai. Nebaidieties eksperimentēt. Tikai tā jūs varat iegūt savu vērtīgo pieredzi.
Koki un augi – tie mums it kā nebūtu sveši, tie ir tepat līdzās, un tomēr, ko mēs par tiem zinām? Te var būt kā ar tuviem cilvēkiem – tie ir blakus un mums liekas, ka viņus pazīstam, bet pēkšņi kaut kas jauns nebijis…
Vai esat aizdomājušies, kāpēc mūsu senči pie savām mājām ir audzējuši daudz dažādu koku un augu, Citus tuvāk, citus tālāk, bet katru savā noteiktā vietā sētas plānojumā? Par to stāsta gan mūsu tautasdziesmas, gan ticējumi. Kāpēc mūsu folklora piedāvā kokiem cilvēku īpašības? Kādēļ Jāņos nesa mājās meijas, naktī ejot pa bīstamām vietām ņēma līdz pīlādža nūju, aku grodus taisīja no apses, bet zem sāpošām kājām lika apses pagales un katram saimes loceklim bija karote no sava koka? Kādēļ pielūgdami dievus, ziedojumus nesa pie ozola vai lietas? Šos jautājumus varētu turpināt. Acīm redzot senatnē ļaudis, koki un augi dzīvojuši daudz tuvāk cits citam nekā tagad. Cilvēki intuitīvi, bet varbūt apzināti, izmantojot senas zināšanas, sajuta katra koka, katra auga lielo, īpatnējo enerģijas potenciālu, tā iespaidu uz sevi un tuvāko apkārtni. Koki un augi ir tādas pašas dzīvas būtnes kā cilvēki un dzīvnieki. Tādēļ ap katru koku, krūmu un augu ir tas ko varam saukt par viņa auru jeb enerģētisko lauku. Katram kokam un augam ir savas noteiktas kvalitātes lauks, kurš raksturojas ar savu noteiktu frekvenci, intensitāti un citiem rādītājiem un kurš ir spējīgs iedarboties uz citiem dzīviem organismiem un apkārtējo vidi. Šo kvalitāti ir pazinuši mūsu senči un izmantojuši, lai padarītu savu dzīvi labāku, drošāku u.t.t. Līdz šodienai vairāk vai mazāk ir saglabājies priekšstats, ka koki spēj ar savu enerģiju palīdzēt cilvēkam, to uzlādēt. Tajā pašā laikā tiek runāts par kokiem vampīriem, kuri it kā atņemot cilvēkam enerģiju. Tas ir maldīgs priekšstats. Atceraties, ka daba ir viens vesels un tajā nav nekas kaitīgs, arī tās sastāvdaļai – cilvēkam. Katram kokam ir savas īpašības, un cilvēkam problēmas sākas, ja viņš šīs īpašības nepareizi izmanto. Tādēļ centīsimies iepazīt dabu un harmoniski ar to sadzīvot.
Lielākā daļa šodienas civilizēto cilvēku, sevišķi pilsētnieku, ir zaudējuši spēju izjust dabu. Viņi iegrimuši gan paša radītajās sadzīves problēmās, gan arī sabiedrības un valdības radītajās problēmās. Viņi ir kļuvuši nervozi, nospiesti, inerti u.t.t. Līdz ar to samazinot savas informācijas ekrāna jūtību. Līdz ar to viņi arvien vairāk atiet no dabas, arvien vairāk disharmonizē, arvien vairāk iedzīvojas veselības un sadzīviskajās problēmās. Liela kļūda ir tā, ka liela daļa cilvēku uzskata sevi par dabas pavēlniekiem nevis par dabas sastāvdaļu. Šāda attieksme arī ļoti attālina cilvēku no dabas. No valdniekiem jau vienmēr distancējamies, viņus lamājam. Kad cilvēks izjūt sevi kā dabas sastāvdaļu, viņš no dabas arī ļoti daudz saņem.
Ir daudz dzirdēts, ka katram cilvēkam ir savs koks (suga un tās indivīds). Tā ir taisnība. Katra cilvēka koks ir tas, kura enerģijas kvalitāte ir visvairāk vajadzīga. Koki var mūs atbrīvot no negatīvajām domām, emocijām, slimībām, var papildināt mūsu enerģijas krājumus, attīstīt vai pastiprināt noteiktas mūsu rakstura īpašības, palīdzēt, kad ir grūti. Kā to izdarīt?
Pirmkārt, cilvēkam ir jāgrib to darīt. Ja pats to negribēsi, tad neviens cits to tavā vietā arī nevarēs izdarīt. Otrkārt, ir jāzina koku, augu un pārējās dabas enerģētiskās īpašības. Treškārt, jāzina kā to darīt. Cilvēkiem bieži mīļāki koki ir tie, ko iestādījusi pati daba. Viss dabīgais ir tuvāks visumam, tas ir tīrāks un piesātinātāks ar bezgalības garīgi ritmu. Tieši šī iemesla dēļ mūs necivilizētās dabas vidū apņem neizsakāmas sajūtas, prieks, garīgais un fiziskais pacēlums. Tas viss no tīrajām dabas enerģijas plūsmām. Ejot pie dabas, atradīsi pareizo ceļu. Daba ir radījusi cilvēku un apveltījusi ar saprātu, lai tas domātu un darītu. Diemžēl daudziem galvas ir tikai tādēļ, lai nēsātu cepures. Viss dzīvais atsaucas uz simpātiju un antipātiju. Laimīgs ir tas cilvēks, kurš zina, ka koki viņam par viņa mīlestību dāvina to dārgāko – savu enerģiju. Vai koki var palīdzēt? Jā, ja izrādīsiet viņiem cieņu, pratīsiet kontaktēties, uztversiet tos kā līdzvērtīgas radības.
Jebkuram kokam un augam ir ļoti plašs izmantojamo īpašību klāsts. Ir tās, kuras saucam par bioķīmiskajām īpašībām – tās parasti ir aprakstītas visās tēju grāmatās. Bet ir arī vēl viena ļoti spēcīga, bet maz aprakstīta īpašību grupa – enerģētiskās, kuras ļoti labi varam izmantot pirtiņā. Katrs augs tāpat kā cilvēks ir spēcīga individualitāte, un tā arī iedarbojas uz apkārtējo pasauli. Pirtiņā ar slotiņu palīdzību mēs nonākam ļoti tuvā saskarsmē ar šīm īpašībām. Karstais pirts gars šīs īpašības vēl tikai pastiprina.
Pavasarī un vasarā viss ir vienkāršāk, ņemam svaigas slotiņas un ejam uz pirti. Bet kā sagatavot labas kvalitātes slotiņas ziemai? Šeit ir jāņem vērā vairāki faktori. Pirmkārt jau lielais gada cikls. Mūsu folklora saka, ka pirts slotas jāgriež Jāņu dienā. Par koku un koku slotiņām var piekrist, jo tas ir laiks, kad dabā ir enerģētiskais maksimums un līdz ar to arī tas ir augos. Tomēr ir jāievēro, vai lapas ir sasniegušas pilnbriedu, kas ir nepieciešams kvalitatīvām slotiņām. Ja ir agrs pavasaris, tad šis pilnbrieds var iestāties pirms Jāņu laika, bet vēlā pavasarī tas var notikt arī kādu nedēļu vēlāk. Pie tam dažādiem kokiem tas iestājas dažādā laikā. Vēl jāņem vērā arī mēness fāzes. Augošā mēneša laikā visa augu enerģija plūst no saknēm uz zariem, galotnēm, bet dilstošā mēnesī uz saknēm. Tādēļ slotiņu griešanai vislabvēlīgākais laiks ir otrais ceturksnis līdz pilnmēnesim. Jāņem vērā, ka slotas nesien un ārstniecības augus nevāc 7 stundas pirms un pēc mēness fāžu maiņas. Ja runājam par diennakts ritmiem, tad līdz pusdienas laikam dabā valda tā sauktā vīrišķā jeb dodošā enerģija, bet pēcpusdienā sievišķā – ņemošā. Tātad arī vienas dienas laikā varam iegūt dažādas kvalitātes slotiņas. Zāļu slotiņas parasti sien tad, kad zālītes sāk ziedēt, tātad no pavasara līdz rudenim.
Slotiņas jāžāvē ēnainā, labi vēdināmā vietā. Nedrīkst žāvēt tiešā saules gaismā. Glabā slotiņas blīvi saliktas bēniņos, šķūņos vai arī sapakotas papes kastēs.
Ziedonis