Lūdzu Dievu, lūdzu Laimu,
Abus divus mīļi lūdzu:
No Dieviņa veselību,
No Laimiņas labu mūžu.
Grafiskās zīmes ir pati senākā un lakoniskākā informācijas un enerģijas izteiksmes forma. Katras zīmes konkrētā iedarbība ir saistība ar dabu, zemapziņu, domu.. Zīmes ar savu enerģētiku ir spējīgas mainīt lietu dabu, ietekmēt vidi, cilvēkus un notikumus.
No laika gala cilvēki ir dzīvojuši simbolu un tēlu pasaulē, kur garīgais un ikdienišķais ir viens un tas pats. Pasaulē visapkārt ir daudz simbolu, kuri māca dzīves jēgu. Simboli ir daļa no dabas, no cilvēkiem pašiem. Viss ikdienišķais izliekas brīnumains caur savu simbolisko jēgu. Mēs visi tur esam iekšā no dzimšanas līdz nāvei. Pati dzīve ir simbols. Mūsu dzīve ir simbols Visuma attīstības bezgalīgajā spirālē, kurai nav sākuma un gala. Taču to, kas senatnē bija visiem pats par sevi saprotams un ar ko saskaņā cilvēki ir dzīvojuši, mūsdienās lielākā daļa ir pazaudējuši. Cilvēki paši sevī ir sasituši lauskās šo intuitīvo pasaules izpratni – saistību ar dabu, saistību ar visumu.
Vajag dzīvot saistībā ar dabu un izjust to un sevi kā vienotu veselu organismu. Tad arī dabas vēlmes būs konkrēta cilvēka vēlmes un konkrēta cilvēka vēlmes būs visas dabas vēlmes. Mums jāiemācās savas vēlmes savienot ar dabas vēlmēm, tad būs harmonija. Mūsdienās liela daļa cilvēku cenšas būt materiāli dabas kungi, cenšas uzkundzēties un brīnās, ka rodas problēmas.. Cilvēce cenšas uzspiest savus nepamatoti radītos likumus visuma varenajiem likumiem.
Valoda, vārdi it kā sašaurina visus jēdzienus. Simboli ļauj to uztvert visaptveroši. Ar simbolu palīdzību mēs vieglāk varam vienoties ar dabu (ozols – spēks). Simbols ir garīgas, dvēseliskas dabas, un tos var izprast vienīgi ar labi attīstītu intuitīvo domāšanu, kuras plūsma ir neierobežota, brīva.
Senie cilvēki vadījās no principa, ka jebkurš priekšmets vai parādība dabā ir simboliski un ka ikkatrs zemākais simbols savukārt atspoguļo augstāko. Senos laikos cilvēki sevi nekad neatrāva no dabas, neuzskatīja sevi par dabas kungu un pavēlnieku. Senie cilvēki saprata sevi kā visa lielā kopuma sastāvdaļu, kā vienota visa lielā organisma šūniņu un tādēļ dzīvoja saskaņā ar savu sirdsapziņu, dabu un sabiedrību.
Simboliem latviešu tautai, tāpat kā daudzām citām tautām, īstā, sākotnēji pilnīgi izprastā, skaidrā nozīme bija tikai sākuma periodā. Laika gaitā to patiesā nozīme tautā piemirsās. Simbols gan tika glabāts un nodots no paaudzes paaudzei, un mūsdienās lielai daļai latviešu par tās senajiem simboliem ir tikai nojausma. Bet ir laiks to visu atkal uzzināt jeb „atcerēties” .
Zīmju ietekmi ļoti labi ir pazinuši mūsu senči, kuri, dzīvojot harmonijā ar dabu, apzināti pratuši to izmantot. Par to liecina gan ierakstītie cimdi, kurus adīja ar attiecīgu ornamentu katram konkrētam dzīves gadījumam, gan rakstainās jostas, gan zīmēm bagātās rotas, gan zīmēm rotātie sadzīves priekšmeti un mājokļi, gan svētvietu iekārtojums. Astoņus gadsimtus sveši kultūras nesēji mūsu tautai ir potējuši, ka viņi ir cēlušies no tumšiem mežoņiem, kuriem nav bijusi nekāda kultūra. Arheoloģiskie atradumi tomēr liecina par augstu tehnoloģisko kultūru jau pirms 13.gadsimta un pilnīgi izslēgts, ka tā varētu būt pastāvējusi bez augstas garīgās kultūras. Diemžēl mūsu garīgās vērtības kādreiz tika pierakstītas uz bērza tāsī nevis tika iecirstas akmenī. Šīs aprakstītās tāsis mūsu „kultūras nesēji” ļoti pacentās ar uguni iznīcināt. Kaut gan kaut ko varētu pameklēt Vatikāna pagrabos, jo Kaupo, dodoties pie pāvesta, ļoti daudz tāšu rakstu paņēma līdzi. Tikai, vai kādreiz izdosies tiem piekļūt, jo kristietībā valda uzskata, ka tas, kas nav viņu, tas ir sātana darbs..
Nekur pasaulē nav saglabājusies tāda zīmju bagātība kā pie mums. Latvieši un lietuvieši ir pēdējais tīrais indoeiropiešu atzars. Mūsu senči ir cītīgi centušies pieturēties pie savas pirmreliģijas, ko šodien sauc par pagānismu vai latvisko dievestību (dievturību). Reliģija tulkojumā no latīņu valodas nozīmē „saistīt”. To skaidro kā ticību dabisko spēku esamībai. Tātad, latviešu reliģiju saucam par dievestību un tā māca mums, kā dzīvot saskaņā ar dabu, negaidot nekādus dāvinātus mistiskus brīnumus. Atcerieties, ka par brīvu ir tikai siers peļu slazdā, pie tam tikai otrajai pelei.
Mūsu zīmju mantojums ir nevis relikts, bet gan veselums. Šīs zīmes neviens nav izgudrojis. Tās ir atklātas. Tās nāk kā dabas dotumi, kuri satur ļoti senu, universālu informāciju. Cilvēkam zīmes tiek dotas kā uzdevums un, ja cilvēks to izprot, tad veidojas noteikta kultūra. Mūsu uzdevums ir izprast un izmantot šīs senās mūsu kultūras vērtības, lai nepazaudētu savu identitāti. Izmirst tās tautas, kuras nodod savu pirmreliģiju. Diemžēl uz to velk arī šodienas modernās Eiropas kultūras politika, kura visus grib padarīt par krievu valodā apzīmēto „ono”.
Tiešā saskarsmē mēs šo kultūras mantojumu cenšamies apzināt katrs no sava stūra:
– arheologi – meklējot tiešos pierādījumus
– folkloristi – ar vārdu, dziesmu, kustību
– etnogrāfi – muzejā
– ezotēriķi – prakstiskā izpētē caur cilvēka apziņu
– utt.,
Zīmes nav tikai rotājoši elementi kā daudzās tautās to ir pieņemts uzskatīt. Zīmes ir ar dziļu būtību un garīgo vērtību. Tām piemīt sekojošas funkcijas:
1) praktiskā
2) estētiskā
3) garīgā
4) informatīvā
5) enerģētiskā
Zīmju raksts ietver mītiski sakrālas vērtības. Tā ir atslēga uz kultūras izpratni. Racionālais un iracionālais šeit ir savienoti. Cilvēka individuālā apziņa un visuma apziņa ir individuāli saistītas.
Par zīmju enerģētisko iedarbību uz cilvēku pirmo reizi tā īsti aizdomājos, pētot Seno Baltu rotaslietu ietekmi uz cilvēku. Lielākā daļa šo rotu ir rotātas ar dažādām zīmēm. Uzmanīgāk papētot, atklājās, ka vienādas rotas, tikai ar atšķirīgām zīmītēm, dažādi ir spējīgas iedarboties uz cilvēku. Zīmes, kombinējoties ar rotu formu un materiālu, var dot cilvēkam gan papildus fizisko un garīgo enerģiju, gan dziedniecisku efektu, pie tam uz dažādiem orgāniem, gan palielināt aizsardzību. Radās arī jautājums, vai vajadzīgs likt virsū tik daudz rotu, kā to darījuši mūsu senči, spriežot pēc saglabātajām vēsturiskajām ziņām. Izrādījās, ka vajag, jo sajūta ir fantastiska.
Pēc šīs saskares ar Baltu rotām savā dziedniecības praksē sāku ieteikt slimniekiem nēsāt noteiktas rotas. Bet tiem, kas tās nevarēja atļauties, centos piemeklēt attiecīgu zīmju kombināciju no latviešu ornamentikas. Šādu zīmju iedarbība ir efektīvāka un daudz noturīgāka par enerģētiski uzlādēta sāls vai ūdens iedarbību. Latvju zīmes izvēlējos tādēļ, ka tās ir mūsu reģiona zīmes un tādēļ ir vispiemērotākās latviešu cilvēka enerģētiskajai harmonizēšanai. Citas tautas cilvēkam gan vajadzētu izvēlēties kaut ko no viņa reģiona simbolikas.
Vēlākā praksē, iepazīstoties ar numeroloģiju un citām interesantām lietām, atklāju, ka ir iespējams konstruēt katra cilvēka individuālo zīmi uz seno baltu zīmju bāzes, izmantojot dzimšanas un bioenerģētiskos datus. Šāda zīme darbojas kā talismans. Tā izlīdzina enerģētisko lauku, aizsargā, uzlabo veselību un, atsevišķos gadījumos, spēj ietekmēt arī dažus notikumus. Šādu zīmi var iestrādāt kulonā, gredzenā vai arī vienkārši uzzīmēt uz cieta papīra un nēsāt sev līdzi. Strādā jau pati zīme, nevis tās greznais ietvars. Uz papīra zīmītēm ir tā priekšrocība, ka var papildus izmantot arī krāsu iedarbību. Zīmes enerģētiskā spektra iedarbību var paplašināt, izmantojot dažādas krāsas zīmes vai tās daļu zīmēšanai, jo arī krāsas dažādi iedarbojas uz cilvēku. Neņemos apgalvot, ka šādas zīmes būtu panaceja visām vainām. Bet praksē ir pierādījusies šādu zīmju labvēlīgā ietekme daudzos gadījumos. Bez jau pieminētās zīmes ir iespējams izveidot arī cilvēka vārda un uzvārda zīmi, kura darbojas atšķirīgi no dzimšanas datu zīmes. Šīs zīmes būtu vēlams nēsāt kopā, jo viņas viena otru pastiprina. Uz šiem pašiem principiem ir iespējams zīmēt arī, piemēram, firmas darbības aizsardzības zīmju kombinācijas. Šeit gan jāpiebilst, ka šīs zīmes nepalīdz tām firmām, kuras savā darbībā izmanto „melnā biznesa elementus” jeb krāpšanos.
Dažādas reliģijas izmanto zīmes savu mērķu sasniegšanai un jo sevišķi dažādas maģiskas apvienības. Interesanti ir tas, ka viena un tā pati zīme, izmantota dažādās reliģijās jeb maģiskajās sistēmās, var nest pat pilnīgi pretēju informāciju. It kā paradoksāli, bet, ja pieslēdzamies zīmei no šīs sistēmas egregora viedokļa, tad tas tik tiešām apstiprinās. Tādēļ ir jābūt uzmanīgiem, apceļojot svešas zemes un sastopot tur it kā mums tuvās un zināmās zīmes. Tas ir tāpat kā ar vārda „Dievs” nozīmi. Vairākām tautām vārds „Dievs” un tam ļoti līdzīgi vārdi nozīmē „ļaunais gars” vai „Sātans”, piemēram, arābu un citu austrumtautu „dēvs”, angļu „devil”, krievu „djavol”, vācu „teufel”. Saprotams, ka jūtīgi cilvēki sajutīs, kāda enerģija uz viņiem plūdīs no zīmes vai zīmju kopuma.
Zīmju izmantošana var notikt dažādos enerģētiskajos līmeņos. Pašā vienkāršākajā veidā cilvēks izmanto zīmi tāpēc, ka par to kaut ko ir dzirdējis. Kaut kas notiek. Nākošais līmenis ir, kad cilvēkam jau ir kaut kāda noteikta informācija un viņš to izmanto jau pusapzināti. Austākā izmantošanas pakāpe ir, kad cilvēks ir nonācis saskaņā ar zīmju enerģētisko kanālu, kad viņa vibrācijas ir saskaņā ar zīmju vibrācijām. Tad cilvēks ir spējīgs ar zīmju spēku padarīt savu dzīvi kvalitatīvāku, tikt galā ar savām problēmām, ietekmēt apkārtējo pasauli. Kādreiz šāds stāvoklis tika panākts dabiskajā dzīves procesā, saistībā ar latvisko dzīvesziņu. Pirmais pieslēgšanas rituāls jau bija bērna krustabas. Šodien, kad dabiskais mūsu latviskās dievestības kultūras ceļš ir svešu reliģiju izkropļots, ir saglabājušies rituāli, kā cilvēkiem šo garīgi-enerģētisko saiti atjaunot.
Mēnestiņis nakti brauca,
Zvaigžņu sega mugurā:
Rīta zvaigzne, vakarāja,
Pie Mēneša kumelina
Zīmju enerģētikas izmantošana ir saistīta ar daudziem morāli-ētiskajiem principiem, jo to spēks ir ļoti liels. Jūsu vietā zīmes neko nedara, ja neesat saiknē ar tām, jo tad tās nav jūsu apziņas laukā. Katram latvietim pašam sevī ir jāsajūt šī saikne ar mūsu senču zīmēm un, ja tas notiek, tad arī mūsdienu pasaulē zīmju palīdzošā darbība atkal kļūst par mūsu pasaules neatsveramu sastāvdaļu.
Pār pasauli valda zīmes un simboli
Nevis cilvēki un likumi.
/Konfūcijs/
Ziedonis