Pirts Latviešu tautas ticējumos

 

  • Kad kāds Ziemassvētku vakaru pliks no pirts nāk mājā un skatās caur logu istabā, tad tur visu var redzēt, kas tajā gadā notiks.
  • Ziemassvētku vakarā jāiet uz pirti. Pusnakti gaidot, jāiejauc bļodiņā rudzu karašiņa, jāuzliek uz kļavas lapas un uz pirts krāsns jāizcep. Karašiņa tūlīt jāapēd. Tas viss jāizdara pirms pusnakts. Pusnaktī jāņem jau valkāts laulājamais gredzens, jāpakar savā matā un jāielaiž ūdens glāzē, tad caur gredzenu jāskatās uz durvīm. Ko redzēs ienākam, tas būs nākamais dzīvesbiedrs.
  • Neprecēti Ziemassvētku naktī iet pie akas vai āliņģa mērcēt piedurkni, tad iet ar slapju piedurkni gulēt, ko redz sapnī to izgriežam, ar to jādodas laulībā.
  • Ziemassvētku naktī meitām jānomazgā acis un tad ar nenoslaucītām acīm jāapguļas, kurš puisis nākšot ar dvieli slaucīt, tas precēs.
  • Pirts, kad beidz mazgāties, vajaga samest labi stipru garu, jo pēc tam vēl Māra iet mazgāties.
  • Kas pēdējais pirtī peras, tam jāpasmeļ ūdens ķipītī un jāatstāj uz lāvas. Lai svētai Mārei būtu ko pērties.
  • Kas beidzamais iet no pirts laukā, tam vēl jāuzmet gars, lai būtu gariem (veļiem) kur pērties.
  • Pirtī, siltumu uz ceriem metot, saka: „Sūrums ārā, saldums iekšā!”
  • Pirts ūdens nedrīkst uzvārīties, jo tad niez miesa.
  • Pirtī nedrīkst viens otru saukt vārdā, bet par vilciņu, jo tad nepiemetīsies ļaunums.
  • Pirtī pērējam pateicas ar šādiem vārdiem: „Paldies, paldies, kas pirtiņu kūra, ūdentiņu nesa, malciņu cirta! Paldies par lāviņas mazgāšanu, slotiņas siešanu, paldies, paldies! „
  • Kad bērnu pirmo reiz pirtī per, tad vispirms tam jāsit pa muti, lai viņam drēbes neplīst; ja sit pa pakaļu, tad bērns noplēš daudz drēbju.
  • Tai vietā, kur ar slotu uzsit pirmo sitienu pirmo reiz pirtī būdams, tur drēbes vienmēr visvairāk plīstot.
  • No pirts atnācis nedrīkst dzert, kamēr nav kādu drusku ēdis, citādi paliek aizmirstīgs.
  • Pirtī tāpat kā baznīcā, nedrīkstot nelabi izturēties.
  • Pēdējais ūdens, kas paliek pirtī, ir derīgs pret visādu ļaunumu pie cilvēkiem un lopiem.
  • Pirtī nevajaga kreklam pogas pogāt ciet, tad ātri viss aizmirstas.
  • No pirts atnākot jāapēd kumoss maizes, lai nesvīstu.
  • Ja no pirts atnācis, tad atrod kādu slotas lapu pie miesas, tad tā jāapēd, lai būtu laba veselība.
  • Pirts ir zemnieka dakteris. Ja nebūtu pirts un rutku, tad dakteri brauktu zelta ratiem.
  • Ja pirti kurina ar mietu galiem, tad tiem cilvēkiem, kas tajā pirtī mazgājušies, aug augoņi.
  • Lai ļaunums nepiesistos, tad, pirtī ģērbjoties, vajagot vienmēr drēbes gabalu ačgārni uzvilkt.
  • Ja pirtī, uz krāsns metot garu, plīst akmens – skauģim acs plīsusi.
  • Ja pirtī mazgājoties apdziest uguns, tad tur ir apmetušies gari.
  • Ja iet pirtī, tad vajagot teikt: „Kašķis mežā, vilks pirtī!”, tad nekas nepielīpot.
  • Kad iet pirtī pērties, tad jāsaka sveiciens: „Labvakar, labvakar, kašķis mežā, vilks pirtī!”
  • Ja pirtī peras ar jaunu bērza slotu, tad miesa paliek balta.
  • Kad jaunas meitas pirtī iet pērties, tad viņām jāsaka: „Dieviņ, dod man tādu vīriņu, tik mīlīgu  kā pirts gariņš, kā pirts slotiņa, kā liepu lapiņa, ne pīpju pīpotāju, ne ragu ragotāju, ne dālderu mētātāju, ne brandavīna dzērāju.”
  • Kad pirts ir izkurināta, tad priekš laužu aicināšanas pērties, pirts kūrējs uzmet garu sacīdams: „Šis kausiņš gariņiem!” Pēc visu nopēršanās beidzamais atstāj tīru ūdeni un slotu, un ārā iedams nosaka: „Nu, Laimīt, peries tu! „
  • Lai meitai būtu veselība un laime, tad pēc pēršanās, no pirts ārā nākot, jāsaka: „Peries nu, Laimas māmiņa, zelta slotiņu sudraba lapiņām!” Priekš iznākšanas no pirts jānomazgā lāva, tad atkal jāsaka: „Lai būtu laba vietiņa, kur Laimai atsēsties.”
  • Ja sestdienas vakarā atstājot pirtī spaini ar siltu ūdeni un iekšā slotu, tad Laima nākot mazgāties. Atstājējam viņa būšot palīdzīga.